nu ko, sen neesmu pievērsusies rakstīšanai, jo nav bijis īsti laika, vai vienkārši mans mīļotais slinkums ir mani pārņēmis. ko gan varu pateikt - gājis raibi! ir bijuši kāpumi, kritumi, daudz pārsteigumi, vilšanās un viss pārējais, bet tikuntā es jūtos lieliski un nekur neesmu pazaudējusi savu pozitīvismu! es vienkārši nemaz savādāk dzīvot nevarētu.
ir nācies aizdomāties par dažādām lietām, bet tagad laikam aktuālākā ir - ko mēs varam dot citiem, neko neprasot pretī. cilvēkam vajag tik maz, lai tas tiktu iepriecināts, tāpēc ir jādara kaut šīs mazās un vienkāršās lietas, lai citu cilvēku dienu padarītu gaišāku im jaukāku! un tā darot šos te mazos darbiņus mēs pieradīsim pie tā, ka liksies pāssaprotami darīt otram labu neko negaidot pretī. kaut kā taču šī pasaule ir jāpadara labāka! :)
